1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer>

Latvijas Medicīna ārstē vai kropļo?

PDFDrukātE-pasts

Kāda ir mūsdienu situācija veselības aprūpe? Ārstu un medmāsu emigrēšana ir nopietna problēma, kuras rezultātā bieži vien pie ārsta veidojas garas rindas un nav citu variantu, kā iet pa  lielu maksu pie privātārstiem, bet protams, ja Jums ir ar ko maksāt. Tās ir problēmas kas rodas kvalificētu darba resursu trūkuma dēļ, bet kā ir ar medicīnas un aprūpes sistēmas tehnisko nodrošinājumu?
Biedrība „Droša Medicīna” tika izveidota, lai aizstāvētu pacientu tiesības un palīdzētu pacientiem pārliecināties par kvalitatīvo pakalpojuma saņemšanu. Biedrība „Droša medicīna” vērš savu uzmanību tieši uz medicīnas nozares tehniskiem aspektiem, sākot ar vienu no bīstamākajām medicīnas nozarēm, kur tiek pielietoti jonizējošā starojuma avoti (rentgena iekārtas, radioterapijas iekārtas, utt.), jo jonizējošais starojums var modificēt šūnas un izraisīt vēzi. Tika noskaidrots, ka neskatoties uz 2005.gada 2.augusta noteikumu Nr.581 „Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība” pastāvību, ne viena jonizējošas starojuma saturoša avotu medicīnas ierīce netika pārbaudīta periodā no 2008. gada 20. augusta līdz 2012. gada maijam, atbilstoši minēto noteikumu prasībām. Uzraugošā un atbildīgā institūcija  Radiācijas Drošības centrs neaizdomājoties izsniedza licences darbībai ar rentgena iekārtam, radioterapijas iekārtam, visa minētā periodā garumā. Savukārt, Veselības inspekcija, kura īsteno valsts uzraudzību  veselības nozarē arī neievēroja prasības kas  virzītas uz cilvēka dzīvības un veselības nodrošināšanu. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ne viens no ierēdņiem netika atlaists, neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības tika pārkāptas.
Īpaši satrauc fakts, ka neskatoties uz minēto noteikumu prasībām, cilvēka veselībai bīstamākās iekārtas - radioterapijas iekārtas, Latvijā nekad netika pārbaudītas no trešās puses pārbaužu veikšanas institūcijām. Patreiz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija esošo situāciju vēlas legalizēt jaunajā noteikumu projektā, uzticot veikt pārbaudes pašam iekārtu pārvaldniekam - medicīnas iestādes darbiniekam.
Lai noslēptu savu nolaidību un  padarīt sistēmu vēl vairāk tikai slēgtai sabiedrībai pieejamu, Veselības inspekcija virza noteikumu projektu, kurā noteiks pašam ražotāja pārstāvim, kurš uzstādīja un apkalpo medicīnas ierīces arī to pārbaudīt. Vai tas ir droši sabiedrības veselībai? Paši remontējam, paši arī novērtam rezultātu. Izejot no tādas pieejas, kāpēc gan ceļu satiksmes pārkāpējiem neiedodot tiesības pašiem konstatēt savus pārkāpumus, ar norādi pārskaitīt soda naudu valsts kasē. Noķēra sevi - pārsniedzot ātrumu vai nepamanot ceļa zīmi, tad samaksa naudiņu. Pieļaujam, ka pie šādas pieejas iekasēšana par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu valsts kasē būtiski samazinātos. Kāpēc tad līdzīga veidā valsts institūcijas vēlas samazināt cilvēka veselības un dzīvības drošumu?
Kopš 2012. gada maija pēc vairākām biedrības „Droša Medicīna” adresētajām vēstulēm, Radiācijas Drošības centrs daļēji sācis ievērot LR likumdošanas prasības, papildus tam tik atklāts, ka Latvijas Akreditācijas Birojs, kurš jau vairākus gadus sniedz akreditāciju medicīnas iekārtu pārbaužu institūcijām vai citiem vārdiem- deva tiesības pārbaudīt medicīnas iekārtas, nav izstrādājis kritērijus, tas tomēr netraucēja LATAK birojam nepamatoti piešķirt akreditāciju vairākiem institūcijām. Faktiski, šobrīd pārbaužu apjoms un kvalitāte atkarīgi tikai no pašas pārbaužu institūcijas nostājas un godaprāta. Savukārt, dažas pārbaužu institūcijas  ir „soli priekšā progresam”, jo pārbaudes, vai pareizi sakot pārskatus un uzlīmes var pasūtīt arī pa pastu, bez attiecīgas pārbaužu veikšanas. Pieņemsim, ka Veselības inspekcija, Radiācijas drošības centrs, Latvijas akreditācijas birojs nezin par tādu pārbaudītāju rīcību. Tomēr minētas institūcijas tika informētas par formāliem pārbaudēm, bet katrs cenšas izvairīties no atbildības, pamatojot ar to, ka tā nav viņu funkcija ķert uzlīmes līmētājus – par tādiem profesionālā vidē sauc pārbaudītājus, kuras veic pārbaudes formāli vai neveic tās vispār, līmējot uzlīmi uz iekārtas virsmas ar norādi, līdz kuram datumam „pārbaude” derīga. Pats sāpīgākais, ka medicīnas iekārtu uzraudzības sistēma ir sabiedrībai neskaidra un konfidenciāla.
Īss stāsts no biedrības „Droša Medicīna” pieredzes,  ka šobrīd darbojas sistēma: Pacients vēršas medicīnas iestādē ar lūgumu iepazīsties ar rentgena iekārtas pārbaužu pārskatiem ar kuru pacientam tika veikta rentgena diagnostikas izmeklējums, bet saņem noraidījumu no medicīnas iestādes ar pamatojumu, ka medicīnas iestādei Radiācijas Drošības centra  izsniegta licence  darbībai ar rentgena iekārtam un  viņus periodiski uzrauga Veselības inspekcija. Pacients pieļaujot, ka viņam ir tiesības pārliecināties par  sniegto pakalpojuma drošumu vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. PTAC pāradresē sūdzību  Veselības inspekcijai, norādot, ka medicīnas iekārtu uzraudzība nav viņu funkcija. Veselības inspekcija brauc uz medicīnas iestādi, pabrīdinot par saņemto sūdzību  divas nedēļas iepriekš. Rezultātā Veselības inspekcija uzraksta atbildes vēstuli pacientam, ka sūdzība ir izskatīta un pārkāpumi attiecīgajā medicīnas iestādē nav konstatēti. Piekrāptais pacients vēršas pie biedrības „Droša Medicīna” pēc palīdzības. „Droša Medicīna” ar lielam pūlēm un ar dažiem juridiskiem paņēmieniem pēc ilgas cīņas ieguva rentgena iekārtas pārbaužu pārskatus. Rezultātā konstatēts, ka uz sūdzības iesniegšanas momentu rentgena iekārta netika pārbaudīta. Jautājums? Kā tika veikta Veselības inspekcijas uzraudzība, un uz kāda pamatā tika izsniegta licence ar Radiācijas drošības centru attiecīgai medicīnas iestādei? Galvenais secinājums, neviens pacienta veselību neaizsargā, un minētas institūcijas dara visu, lai noslēptu viens otra pārkāpumus. Medicīnas iestādei ir mazāki izdevumi, savukārt iekārtu pārbaudītajam izmaksas pārsvarā tikai pārsvarā par uzlīmēm. Veselības inspekcijai un Radiācijas drošības centram neviens neaizrādīs par viņu bezdarbību, savukārt Latvijas akreditācijas birojs var turpināt akreditēt bez kritērijiem. Vienīgais kaitējums ir pacientam, kurš saņem nedrošu vai pat kaitīgu veselībai pakalpojumu, un, kuram turklāt, ir jāapmaksā visu minētu valsts institūciju eksistēšanu.
Līdz ar to rodas jautājums – kāpēc vispār jāpārbauda medicīnas iekārtas bīstamo radioloģijas aparatūru un citu veida medicīnas iekārtas, ja kopumā valsts uzraugošas institūcijas to padara par bezjēdzīgu un neattaisnojošu procesu.
Biedrība „Droša Medicīna” veicot situācijas analīzi aicina ikvienu indivīdu, kurš ir saskāries ar nedroša pakalpojuma piedāvājumu no medicīnas iestāžu puses, arī zobārstniecību, piemēram, attiecīgo manipulācijām izmantojamās medicīnas iekārtas vai rentgena pārbaužu derīguma termiņš ir beidzies, nekavējoties ziņot par to biedrībai, tādā veidā kopīgiem spēkiem aizstāvēt tieši Mūsu - pacientu intereses. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka šajā rakstā ir atspoguļota neliela daļa no sastopamajām problēmām un biedrība „Droša medicīna” gaida Jūsu atsauces un ierosinājumus, lai kopīgi panāktu vainīgo ierēdņu un atbildīgo personu sodāmību par nelikumīgas situācijas pastāvēšanu un izveidi. Mūsu mērķis ir uzlabot sistēmu un  veicināt tās caurspīdīgumu, lai aizstāvētu cilvēka veselību un dzīvību.

Biedrība "DROŠA MEDICĪNA"
Sniega iela 3-3, Rīga, LV-1015, Latvija
Tālrunis 26422640, fakss 66017616
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
www.drosamedicina.lv